Nirēji ir visi tie, kas nirst zem ūdens. Tālāk nirēji sadalās pēc nodarbošanās: zemūdens tehniskajos darbiniekos, instruktoros, speciālajos dienestos, pētniekos, zemūdens tūristos un sportistos (skat.shēmaNr.1un2).
1839. gadā Anglijā, darba grupa Augusta Zībes (Augustus Siebe, 1788-1872) vadībā atvērto ūdenslīdēju ķiveri savienoja ar tērpu, ar divpadsmit skrūvju palīdzību, kas sedza pilnībā visu ūdenslīdēju ķermeni. A. Zībe šo tērpu nosauca par skafandru, (skafandrs ( fr. val. scaphandre < gr.val. skapfē) - ‘laiva, laiviņa’ + anēr (andros) - individuāls, hermētisks ietērps) tas neparastā vidē, mūsu gadījumā, ūdenī, cilvēkam aizsargā dzīvību un nodrošina darbaspējas, kas saistītas ar gaisa padevi no augšpuses, vai autonomi nodrošina diezgan brīvu pārvietošanos zem ūdens.
Nu sāksim jau ar to, ka cik es zinu tad līdz šim šāda veida izstādes nav rīkotas. Līdz ar ko neatkarīgi no citiem faktoriem, tas jau pats pa sevi ir uzmanības vērts notiktums Latvijā, gan nirējiem, gan foto mākslas cienītājiem, gan vienkārši interesentiem un protams, pašam Aleksandram Mariničam par uzdrošināšanos.
Ja man kāds uzdotu šādu jautājumu, tad es noteikti atbildētu, ka droši. Nu, protams, ievērojot saprātīgo piesardzību uz ūdens. Bet pēdējie raitie notikumi ar vienu no Jēkabpils zemūdens peldēšanas centra ,,Nirējs” biedriem mani padarīja domīgu šajā jautājumā. Pacentīšos izteikt savus apsvērumus.
Visilgāk zem ūdens ar vienu standarta 12 litra akvalanga balonu, pavadītu zem ūdens 7 stundas un 15 minūtes un 44 sekundes. Rekords tika uzstādīts baseinā, Lielbritānijā 2003. gada 1. februārī.
Ir daudz izskanējušas dažādas spekulācijas un viedokļi, gan privātās sarunās, gan masu informācijas līdzekļos, kas un par ko atbild zemūdens peldēšanā (scuba diving).