|
Cilvēka acs ir komplicēta optiskā sistēma, kas lauž no priekšmeta atstarotos gaismas starus. Ja stari tiek vajadzīgā veidā lauzti, attēla fokuss atrodas uz acs tīklenes un priekšmets ir skaidri redzams. Tomēr ir arī tuvredzīgi cilvēki. Viņiem acs optiskā sistēma gaismas starus lauž vairāk, nekā tas ir vajadzīgs. Priekšmeta attēla fokuss tad atrodas tīklenes priekšā, bet tas ievērojami pasliktina redzamību.
Cilvēkam kļūstot vecākam, otrādi, attīstās tālredzība. Acs optiskā sistēma gaismas starus lauž vājāk. Tāpēc priekšmeti, kas atrodas acs tuvumā, kuru skaidrai saskatīšanai gaismas stari jālauž vairāk, ir redzami slikti, jo acs nespēj pietiekami lauzt starus. Priekšmeta attēls tad veidojas aiz tīklenes, un tas slikti redzams. Tas pats ir novērojams zem ūdens, ja nirēja acis nav aizsargātas ar masku.
Cilvēka acs piemērota normālai redzei gaisa vidē, jo gaisā gaismas staru laušanas koeficients vienlīdzīgs1, bet acs optiskajā sistēmā – 1,33 līdz 1,40. Pastāvot šādām savstarpējām attiecībām, gaismas stari tiek lauzti normāli. Ūdenī turpretim laušanas koeficients ir 1,33, t. i., gandrīz tāds pats kā radzenes laušanas koeficents (1,37), kas tieši saskaras ar ūdeni. Tādejādi ūdenī radzene nepiedalās gaismas staru laušanā un uz tās daļu attiecas apmēram divas trešdaļas no acs staru laušanas spējas. Tāpēc neaizsargāta acs, kas tieši saskaras ar ūdeni, gaismas starus nelauž pietiekami un priekšmeta attēls rodas aiz tīklenes. Nirējs zem ūdens bez maskas priekšmetus redz tāpat kā cilvēks, kam tālredzība virs +20 dioptrijām. Turpretim, ja starp ūdeni un aci atrodas ar gaisu pildīta maska, tad gaismas stari, kurus atstaro priekšmets, no ūdens vispirms nonāk gaisā, bet pēc tam acī. Šajā gadījumā priekšmeti zem ūdens redzami skaidri, kaut gan tie izskatās lielāki un tuvāki (palielināmā stikla efekts).
Tomēr beidzamie pētījumi pierāda, ka ir iespējams ietrenēt aci, lai tā zem ūdens redzētu labāk. Mokenu cilts, kas dzīvo Dienvidaustrumāzījas ostu rajonos, zem ūdens redz ievērojami labāk nekā citi cilvēki. Agrāk uzskatīja, ka cēlonis meklējams iedzimtībā, taču izrādās, ka to nosaka pieradums. Mokenu cilts pārstāvji daudz laika pavada nirstot un ir pieradinājuši savas acis labi redzēt arī šādos apstākļos. Zviedru pētniece Anna Gislena atklājusi, ka Mokenu cilts bērni zem ūdens redz trīsreiz labāk nekā zviedru bērni. Taču pēc mēnesi ilga intensīva treniņa arī zviedru bērnu zemūdens redze ievērojami uzlabojās.
Andris Vanags
|
