Žaks Īvs Kusto dzimis 1910. gada 11. jūnijā Francijā, ceļojoša komersanta ģimenē. Jau agrā jaunībā viņam patika fantazēt, viņš bija ļoti zinātkārs, apveltīts ar asu prātu, labi orientējās dažādos praktiskos jautājumos, kā arī interesējās par tehniku. Kad Kusto iesauca armijā, viņš panāca to, ka viņu ieskaitīja jūras kara flotē. Meklēdams piedzīvojumus un jaunus iespaidus, viņš nokļuva aviācijā, taču automašīnas avārija apturēja viņa tiekšanos uz ,,augšu”, Viņš bija lauzis labo roku, bet kreisās rokas trauma bija vēl nopietnāka: spieķa nerva bojājuma dēļ roka kļuva nekustīga. Kusto vajadzēja daudzus mēnešus ārstēties, līdz roku varēja atkal kustināt; ārsti, lai novērstu gangrēnu, bija vairākas reizes piedāvājuši to amputēt. Lidotāju karjerai tika pārvilkta strīpa. Bet, viņš tomēr atrada savu ceļu un sāka tiekties ,,lejup” – centās iekļūt jūras dzīlēs.
Žaks Ivs Kusto
Pēc Otrā pasaules kara Kusto vadīja zemūdens pētījumus Marseļā, 1951. gadā viņš kļuva par pētniecības kuģa Calypso komandieri. Šim nolūkam tika speciāli pārkārtots amerikāņu minu traleris. Kopš 1957. gada Kusto boja Monako Okeanogrāfijas muzeja direktors.
1959. gadā Kusto dibina Starptautiska zemūdens peldēšanas federācija ,,CMAS” (Confederation Mondiale des Activites Subaguatigues). Un ir šīs federācijas pirmais prezidents. Pašlaik federācijas sastāvā ir 112 valstis.
Kustokonstruēja, tā sauktos nirstošos pētnieciskos šķīvīšus Dipstar un Deniz. 1962. gadā Vidusjūrā iekārtoja zemūdens pētniecisko staciju Conshelf – 1, bet 1963. gadā Conshelf – 2.
Kusto uzņēma filmas Sarkanajā jūrā, Indijas, Atlantijas un Klusā okeānā plašumos, kā arī Antarktikā, iepazīstināja ar vaļu, delfīnu, haizivju un citu zivju, kā arī dažādu jūras dzīļu un zemūdens alu iemītnieku dzīvi. Kopā uzņemtas 90 kinofilmas, no kurām daudzas kļuvušas populāras visā pasaulē.
Kusto ekspedīcijās tika atklāti un rūpīgi izpētīti arī dažādos gadsimtos un civilizācijās nogrimušie kuģi, aizsākot zinātnisko mūsdienu zemūdens arheoloģiju.
Savus pētījumus aprakstījis daudzās zinātniskās un populārzinātniskās grāmatās. Darbi ir tulkoti arī latviešu valodā, ,,Haizivs, varenā jūras plēsoņa” 1978g., ,,Nogrimušie dārgumi” 1980 g., ,, Klusuma valstība. Dzīvā jūra” 1980g., ,,Atlantīdas meklējumos” 1997g.
1989. gadā Kusto tika ievēlēts par Francijas Zinātņu akadēmijas locekli. Visu savu dzīvi Žaks Īvs Kusto veltīja cīņai par Pasaules okeāna ekoloģisko tīrību, par dzīvnieku pasaules un bioloģisko sistēmu līdzsvara saglabāšanu okeānā.
Šis vīrs atstāja neizdzēšamas pēdas zemūdens pētniecībā un dāvāja mums to, ko mēs saucam par zemūdens peldēšanu ar akvalangu vai daivings.
Nirējs